Sensovet veterinārā klīnika

Urolitiāze un nefrolitiāze

Viena no populārākajām diagnostikas metodēm veterinārijā ir ultrasonogrāfija. Kāpēc manam mīlulim tā ir nepieciešama un ko ar to var atklāt? Šoreiz apskatīsim tēmu - Urolitiāze un nefrolitiāze.

Autors: Kintija Kleimane

Viena no populārākajām diagnostikas metodēm veterinārijā ir ultrasonogrāfija.
Kāpēc manam mīlulim tā ir nepieciešama un ko ar to var atklāt?
Šoreiz apskatīsim tēmu – urolitiāze and nefrolitiāze.

 

Nefrolitiāzi pazīstam arī ar nosaukumu “nierakmeņi”. Tie ir cieti veidojumi, kas veidojās no urīnā
esošajiem sāļiem. Ir dažādu veidu urolīti un šī slimība var skart gan suņus, gan kaķus dažādā vecumā.
Urolīti un nefrolīti bieži vien ilgstoši var būt nepamanīti, jo simptomi parādās tikai tad, kad tie ir kļuvuši
pārāk lieli, radot diskomfortu, vai arī ir izraisījuši urīnizvadkanālu obstrukciju jeb nosprostošanos.
Urīntrakta nosprostošanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas izraisa ļoti strauju dzīvnieka veselības stāvokļa
pasliktināšanos. 

 

 

Pirmie simptomi ko pamana saimnieki ir hematūrija (asiņains urīns), strangūrija (lēna un sāpīga urinēšana), polakiūrija (bieža urinēšana) un anūrija (dzīvnieks neurinē, pārtraukta urīna ražošana).

Dzīvnieks kļūst nomākts, dažreiz var novērot arī sāpes vēderā, lai gan ne visi dzīvnieki to izrāda. Pie šī
stāvokļa bieži vien asins un urīna analīzēs var nebūt būtisku noviržu no normas, tādēļ veterinārārstam jāveic
ultrasonogrāfiska vai rentgenoloģiska izmeklēšana dzīvniekam, lai konstatētu urolītu/nefrolītu klātbūtni.

Urolīti mēdz būt dažādi, tādēļ lai veiktu sekmīgu ārstēšanu un profilaksi ir jāveic urolītu analīzi un
jānosaka tā veids.

Foto: Kintija Kleimane

Izšķir šādus urolītu veidus:
• Struvīti – Vieni no biežāk sastopamajiem urolītiem. Tie veidojas no magnija amonija fosfātiem.
Bieži vien saistīti ar bakterioloģisku urīntrakta iekaisumu. Struvītu veidošanos veicina ureāzi
producējošās baktērijas (stafilokoku, proteus, urolpazmas) infekcija. Veicinošais faktors ir arī
nepilnvērtīga diēta ar lielu proteīna koncentrāciju.
• Kalcija oksalāti, fosfāti – Otrais biežāk sastopamais urolītu veids. Izšķir no diētas atkarīgo un
neatkarīgo kalcija oksalātu veidošanos. Tas ir saistīts ar pārmērīgu kalcija koncentrāciju urīnā.
• Cistīni – To veidošanās visbiežāk ir saistīta ar iedzimtu metabolisku slimību. Tas ir defekts nieru
tubulārajā sistēmā, kā rezultātā tiek traucēta aminoskābju (cistīna) agrīna reabsorbcija nierēs.
• Urāti – Veidojās no urīnskābes. Šie akmeņi biežāk veidojas dzīvniekiem ar iedzimtiem
portosistēmiskiem šuntiem. Tas ir iedzimts asinsvadu sistēmas defekts, kā rezultātā aknas no
asinsvadiem nespēj veikt pilnvērtīgu detoksifikāciju. Rezultātā asinīs cirkulē pārmērīgi liela
urīnskābes koncentrācija.
• Ksantīni – Viens no biežākajiem ierosinātājiem ir diēta ar augstu purīna koncentrāciju. Biežāk
sastop kaķiem. Suņiem saistīts ar ģenētisku šķirņu predispozīciju.

 

Foto: Kintija Kleimane

Urolītu veidošanās riska faktori:
• Pārmērīgi sārmains urīns (alkalūrija) veicina struvītu vai kalcija fosfāta urolītu veidošanos.
• Pārmērīgi skābs urīns (acidūrija) veicina Kalcija oksalātu, cistīnu, urātu un ksantīna urolītu
veidošanos.
• Urīna veidošanās aizturepārmērīgi koncentrēta urīna veidošanās nierēs
• Urīntrakta infekcijas.

Lai pasargātu savu mīluli no nopietnām veselības problēmām, rekomendējam regulāri veikt
profilaktiskās veselības pārbaudes
. Dzīvniekiem līdz 7 gadu vecumam profilaktisko vēdera dobuma
ultrasonogrāfiju rekomendējam veikt reizi gadā. Dzīvniekiem, kas vecāki par 7 gadiem – reizi
pusgadā.