Šī gada 18. līdz 20. septembrī Anglijas pērlē Bristolē tikās veterinārās neiroloģijas speciālisti no visas Eiropas, lai prezentētu jaunākās tendences nervu sistēmas slimību diagnostikā un ārstēšanā, dalītos pieredzē un tīklotos ikgadējā ECVN/ESVN simpozijā.

Uz jautājumiem par šī gada iespaidiem atbildēja Dr. Aleksandrs Ozols.

Kas ir ECVN? Kas ir ECVN un ESVN biedri?
ECVN ir Eiropas veterināro neirologu diplomātu kolēģija (angliski European college of veterinary neurology).  Veterinārārsti A.Ozols un Ņ. Turbins ir ESVN biedri (european veterinary neurology society). Diplomāti ECVN uztur un uzrauga neiroloģisko pēcdiploma apmācību un rezidentūru, nosaka izglītības kvalitātes kritērijus, vada eksamināciju. Turpretī “society” ir brīvprātīga apvienība, kura darbojas kopā ar ECVN un apvieno tos, kam interesē veterinārā neiroloģija. Lai arī tā ir Eiropas biedrība, tās aktivitātes ir interesantas arī citviet pasaulē esošajiem speciālistiem. Simpozijā piedalījās speciālisti gan no Amerikas, gan Japānas un Austrālijas.

Kāds bija šī gada kongresa fokuss?

Šogad uzmanības centrā bija centrālā nervu sistēma (CNS) – galvenokārt galvas smadzenes, epilepsija, slimības, kas saistītas ar mielinizācijas traucējumiem (kā multiplā skleroze  cilvēkiem, distrofijas).

Kas ir rezidentu diena?
“Resident’s day” – tā ir diena pirms galvenā kongresa, kura ir veltīta speciāliem jautājumiem, kurus obligāti būtu jāpārzina veterinārārstam – neirologam. Tā ir  pirmkārt domāta tiem, kam ir jāiet  obligātais kurss veterinārajā neiroloģijā – veterinārās neiroloģijas rezidentiem. Bet to var apmeklēt ikviens veterinārārsts, kurš, piemēram, vēlas apgūt vai nostiprināt pamatzināšanas šajā jomā.
Kādas ir jūsu galvenās atziņas pēc kongresa? Vai tās kaut kā ietekmēs klīnikas praksi?
Pirmkārt, visi mēs mēģinam meklēt risinājumus, lai palīdzētu pacientiem, kuriem nestrādā medikamenti, piemēram epilespijas pacientiem ar refaktoro farmakorezistento slimības formu. Šī lieta tika apskatīta no dažādiem skatu punktiem. Pirmkārt tika apspriests, kādu palīdzību būtu vēlams sniegt ģimenei, kuriem ir šāds pacients, un kuri ir spiesti ikdienā sadzīvot ar neārstējamu epilepsiju. Kā samazināt iespējamo izdegšanu. Otrkārt, tika prezentēti iespējamie ķirurģiskie risinājumi kuri diemžēl ir gana dārgi, lai būtu pieejami ikdienas pacientam.
Kā izpaužas epilepsijas ķirurģija?
Tā būtu Nervus Vagus stimulācija. Vagus nervam vienā pusē tiek pielikts elektrods un tas tiek ik pa laikam stimulēts, lai samazinātu epilepsijas uzliesmojuma iespējamību. Šī ķirurģija neārstē epilepsiju, bet samazina lēkmju skaitu. Corpus Collosum resekcija turpretī tiek veikta, lai nodalītu abas smadzeņu puslodes funkcionāli, līdz ar to izvairītos, ka lēkme no vienas puslodes pārņem abas puslodes.
Vai bija kāda lekcija, kas šokēja ar inovatīvu metodi/pieeju vai pretrunīgiem atradumiem?
Ļoti bija tādu prezentāciju, kas pirmajā acu uzmetienā šķita absolūti atrautas no realitātes. Bet dzīvē bieži gadās tā, tieši šī šķietami nereālā lieta apaug ar jaunu vidi, veidojas jauni piegājieni ārstēšanai, laba ārstēšanas iznākuma atzīšanai. Kā piemēru varu minēt lekciju par dzīvnieku bionikas modeļiem cilvēku vajadzībām. Uz dzīvnieku nervu sistēmas pamata tiek pētīts, kā veidojas kustība, tās amplitūda. Tiek veidoti intuitīvi kustību modeļi – roku, kāju aizvietojumi cilvēku vajadzībām. Ja līdz šim cilvēks, kurš zaudēja kāju vai roku bija sakropļots, tad tehnoloģijai attīstoties un kļūstot lētākai šie cilvēki varētu kļūt ne sakropļoti bet pat uzlaboti, ekstremitātēm kļūstot pārākām par dabīgajām. No tādiem “vienkāršajiem” pētījumiem lielu atzinību izpelnījās pētījums par ožas kvalitātes novērtēšanas principa izstrādi suņiem. Novērtēt ožu, kas ir viena no svarīgākajām lietām suņa dzīvē, ir ļoti sarežģīti, īpaši tās samazinājumu. Prezentētā metode izcēlās ar savu vienkāršību un pietiekami labu iespēju noteikt ožas pakāpi.
Vai paspējāt apskatīt Bristoli? Šo pilsētu reizēm sauc par Anglijas tūrisma pērli. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Darbs bija intensīvs 3 dienu garumā, tādēļ šo jauko vietu, kurā notika kongress būs
jābrauc apskatīt vēlreiz brīvajā laikā.

Vairāk par mājdzīvnieku neiroloģiju un novecošanu vari klausīties arī LR1 30. septembra raidījumā “Kā labāk dzīvot”.